RITEŅBRAUKŠANAS SPORTS LATVIJĀ

Riteņbraukšanas sports ir sporta veids, kurš devis iespēju latviešiem apjaust savu spēku, vienotību un varēšanu. Riteņbraucēji Latvijā izveidoja pirmo – riteņbraukšanas sporta biedrību “MARSS”. Šajā klubā skanēja latviešu valoda. Šeit latvieši mācījās organizēties un cīnīties par savām tiesībām Dzimtenē, caur dažādām var’m izcīnot Pasaules,
Eiropas Čempionātu un Olimpisko spēļu medaļas.

Riteņbraukšana ir viens no veselīgākajiem un masveidīgākajiem sporta veidiem Latvijā.

Riteņbraukšanas sporta pirmsākumi meklējami jau cariskās Krievijas laikā. Kā pirmo latviešu riteņbraucēju var uzskatīt Eduardu Lāceru no Valmieras, kurš 1890.gadā piedalījās stafetes braucienā no Rēveles līdz Rīgai. Latvijai bija spēcīgi riteņbraucēji gan garajos gabalos, gan treka disciplīnās. Var minēt šosejas un treka braucējus M.Beitleru, A.Aunu, R.Plūmi.

1913.gadā 1.Viskrievijas Olimpiādē Kijevā A.Auns izcīna otro vietu. Pēc Olimpiādes A.Auns viens dodas 1486 km garajā braucienā no Kijevas uz Rīgu, veicot to piecās dienās un sešās stundās.

1914.gada 2.Viskrievijas Olimpiādē Rīgā triumfēja latvieši. A.Auns izcīna 1.vietu šosejas braucienā Rīga – Šauļi – Rīga apsteidzot savus pretiniekus par stundu. Arī treka disciplīnās latvieši R.Plūme, M.Beitlers, J.Polis un J. Trautmanis plūc uzvaras laurus. Roberts Plūme ir vairākkārtējs Viskrievijas meistars sprinta braucienos trekā.

Pēc Latvijas valsts nodibināšanas, Pirmā pasaules kara laikā cirstās brūces dziedējot, latvieši aktīvi iesaistās riteņbraukšanas sporta dzīvē. Tiek atjaunoti riteņbraukšanas treki Rīgā, Liepājā, Jelgavā un Valmierā. Pirmās sacensības neatkarīgajā Latvijā trekā notika Liepājā 1921.gadā. Sākot ar 1925.gadu riteņbraucēji atklāj sezonu ar braukšanu “Šķērsām un apkārt Rīgai”. Populāri bija braucieni Rīga – Jelgava, Rīga – Daugavpils, Ķemeri – Rīga un daudzi citi.

1924.gada Olimpiskajās Spēlēs Parīzē startē F.Ukstiņš, R.Plūme, A.Sinka un A.Apsītis. 1928.gada Olimpiskajās Spēlēs Amsterdamā startē R.Plūme, S.Popovs, R.Ozols un E.Mālders.
Riteņbraukšanas sporta popularitāti un dalībnieku pieaugumu nodarbībās un riteņbraukšanas sportu veicināja Vienības braucieni, kurus, ar aktīvu Roberta Plūmes iniciatīvu un Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa atbalstu, organizēja sākot ar 1936.gadu. Vienības brauciena dalībniekiem bija jānobrauc noteikts ceļa gabals. Starti tika doti visu apriņķu centros ar finišu Rīgā, izņemot 1937.gadu, kad riteņbraucēji finišēja Jelgavā. Sacīkšu braucēju grupā visvairāk uzvaru izcīnīja vīriešiem Arvīds Immermanis un dāmām Alma Lieģe – Lase, senioru klasē Fricis Immermanis un Andrejs Apsītis.

1937.gada Vienības braucienā piedalījās vairāk kā 5300 riteņbraucēji ar plašu vecuma diapazonu.

1938.gadā Senču silā, skaistā vietā, uzbūvēja betona treku, kur tika sarīkotas gan mūsu valsts, gan starptautiskas sacensības ar Somijas, Polijas, Vācijas un citu valstu riteņbraucēju piedalīšanos.

Riteņbraukšanas sporta popularitāti un attīstību sekmēja Latvijā ražoto divriteņu “Erempreiss Original” augstā kvalitāte.

Latvijas riteņbraucēji sekmīgi startēja arī Pasaules Čempionātā, kur 1924.gadā 4.vietu 4 km iedzīšanas braucienā izcīnīja Roberts Plūme.

1936.gada Olimpiskajās Spēlēs Berlīnē Latvijas olimpiskās komandas sastāvā startēja riteņbraucēji A.Cimmermanis, A.Jurjevs, M.Mazurs un V.Vītols.

Ražīgo riteņbraucēju darbu pārtrauca Otrais pasaules karš.

Latviešu riteņbraucēji pēckara periodā PSRS sastāvā bija vadošie un guva teicamus rezultātus. Tokijas Olimpiskajās Spēlēs sudraba medaļu izcīnīja Imants Bodnieks. Pasaules Čempionu nosaukumu izcīnīja Dzintars Lācis, E.Sonka (Putniņa), divreiz otro vietu ieguva Baiba Caune – Morzika.

Teicamus panākumus riteņbraukšanas sportā sasniedz J.Ķesteris, A.Džarcāns, M.Japiņa, H.Japiņš, Z.Cakuls, J.Deisons, I.Eiduks, A.Iškovs, V.Kiseļevs, F.Kučinskis, A.Aniņš, R.Andersons, A.Bute, V.Trunts, A.Lassi, A.Mežsēta, A.Pavlovs, S.Rodionovs, E.Šice – Kiope, R.Kalnenieks, P.Ugrjumovs, G.Aļeksandrova, V.Gaļinausks, U.Ansons un daudzi citi, kuri smagās cīņās izcīnīja tiesības startēt starptautiskajās sacensībās pasaulē kā Latvijas sūtņi vienmēr sacensībās bija labāko vidū.

Uz šo riteņbraucēju bāzes auga riteņbraucēji, viņu audzinātāji treneri un izauga Latvijas riteņbraucēju skola. Garīgais, intelektuālais treneri potenciāls auga un veidojās sporta skolas, kuras vadīja Izglītības ministrijas ASMS, izauga teicami juniori, kuri, gadus desmit, bija pasaules labāko vidū. Pasaules junioru čempionu nosaukumus izcīnīja Dainis Liepiņš ( četras reizes ), Martins Palejs ( divas reizes ), Gaidis Lapiņš, A.Zelčs – Ločmelis, Dainis Grantiņš, Ainārs Ķiksis. Mūsu riteņbraucēji daudzas reizes, kā PSRS izlašu komandu kapteiņi, vadīja milzīgās valsts riteņbraucēju startus visā pasaulē. Mūsu augstākās mācību iestādes LVFKI mācību spēki mācīja riteņbraukšanas sportu citu PSRS republiku riteņbraucējiem.

Pēc Latvijas atmodas, neatkarības atgūšanas mūsu valsts sportisti atkal iekļāvās Olimpiskajā kustībā un, jau startējot Barselonas Olimpiskajās Spēlēs 1992.gadā, Latvijas riteņbraukšanas skolas pārstāvis smiltēnietis Dainis Ozols izcīna Olimpisko bronzas medaļu grupas braucienā šosejā. Šī cīņa par olimpiskajām medaļām vairākas stundas bija vērojama visā pasaulē televizoru ekrānos, arī Dainis un pārējie mūsu valsts riteņbraucēji, kuri sekmīgi cīnījās, kā līdzīgs ar līdzīgu, ar visas pasaules riteņbraucējiem. Šī Olimpiskā bronzas medaļa nebūtu Latvijai bez Valmieras riteņbraucēja Arvja Pizika teicamās taktiskās palīdzības, kura palīdzēja Dainim Ozolam taktiski realizēt izrāvienu īstajā brīdī un īstajā momentā.

1993.gadā Pasaules Čempionātā Oslo tukumnieks Kaspars Ozers izcīna sudraba medaļu grupas braucienā šosejā.

1993.gadā Pjotrs Ugrjumovs ierindojas otrajā vietā prestižajā “GIRO d’ITALIA” daudzdienu velobrauciena kopvērtējumā profesionāliem.

1994.gadā Pjotrs Ugrjumovs izcīna otro vietu pasaules prestižākajā velobraucienā “TOUR de FRANCE”, zaudējot vienīgi leģendārajam Migelam Indurainam.

1995.gadā Eiropas Čempionātā Trutnovā kuldīdznieks Romāns Vainšteins izcīna sudraba medaļu grupas braucienā šosejā.

1997.gada Pasaules Čempionātā San-Sebastjanā rīdzinieks Raivis Belohvoščiks izcīna 4.vietu individuālajā braucienā U23 kategorijā.

1999.gada “GIRO d’ITALIA” daudzdienu velobraucienā divas uzvaras atsevišķos etapos izcīna Romāns Vainšteins.

1999.gada Pasaules Čempionātā Trevizo 4.vietu individuālajā braucienā ELITES grupā izcīna Raivis Belohvoščiks.

2000.gada Pasaules Čempionātā Francijas pilsētā Pluī ROMĀNS VAINŠTEINS kļūst par PASAULES ČEMPIONU ELITES grupā.

2001.gadā Latvijas jaunās paaudzes sportists kuldīdznieks Andris REISS izcīna 2.vietu daudzdienu velobrauciena kopvērtējumā “GIRO d’ITALIA” amatieru konkurencē.

2001.gada sezonā Romāns Vainšteins izcīna 3.vietu Pasaules Kausa izcīņas kopvērtējumā.

1996.gada Pasaules Čempionātā Mančestrā trekā Ainārs Ķiksis izcīna divas 6.vietas 1 km hita braucienā un sprintā.

1996.gadā Eiropas Čempionātā trekā Maskavā zelta medaļas izcīna gan Ainārs Ķiksis, gan Viesturs Bērziņš.

1998.gada Pasaules Čempionātā Bordo valmierietis Ainārs Ķiksis izcīna sudraba medaļu keringā.

1998.gada Eiropas Čempionātā trekā Ščecinā rīdzinieks Viesturs Bērziņš kļūst par Eiropas Čempionu, bet Ainārs Ķiksis izcīna sudraba medaļu sprinta daudzcīņā.

2000.gada Olimpiskajās Spēlēs Sidnejā Latvijas treka komanda ( Ivo Lakučs, Viesturs Bērziņš un Ainārs Ķiksis ) izcīna 8.vietu Olimpiskajā komandu sprintā.

2000.gada Pasaules Čempionātā trekā Mančestrā Ainārs Ķiksis ierindojas 4.vietā keringā.

2001.gadā Eiropas Čempionātā trekā Brno Ainārs Ķiksis izcīna 2.vietu, bet Viesturs Bērziņš 3.vietu sprinta daudzcīņā.

2002.gadā Eiropas Čempionātā trekā Bitgenē Ainārs Ķiksis kļūst par Eiropas Čempionu, bet Viesturs Bērziņš ierindojas 3.vietā.

Gan Latvijas šosejas, gan Latvijas treka izlašu komandu sportisti ir guvuši atzīstamus panākumus dažāda mēroga starptautiskās sacensībās, Pasaules Kausu izcīņas etapos, “Grand Prix” balvu izcīņas sacensībās, u.c.

Latvijas riteņbraukšanas skolas – pasaulē vadošās riteņbraukšanas skolas tradīcijas turpinās. Latvieši sekmīgi cīnās pasaules labāko riteņbraucēju vidū.

Lai arī turpmāk celtu mūsu valsts pilsoņu pašapziņu, vērtību, uz mūsu valsts riteņbraukšanas skolas bāzes tiek izveidota mācību programma riteņbraukšanā sporta skolām.

MĒRĶIS

Veidot veselas, fiziski un garīgi attīstītas personības, kas, vienotas valstiskā apziņā spēj pildīt dzīves un darba pienākumus ģimenē, sabiedrībā un valstī.

Saglabāt, pilnveidot un tālāk attīstīt Latvijas riteņbraukšanas skolas – pasaules līmeņa skolas labākās senās tradīcijas vienā no nacionāli masveidīgākajā, populārākajā un veselīgākajā sporta veidā Latvijā.

UZDEVUMI

Attīstības programma sastādīta, vadoties no Latvijas Republikas Izglītības likuma, Latvijas Republikas Izglītības un Zinātnes ministrijas ieteikumiem par mācību – treniņu darbu sporta skolu riteņbraukšanas nodaļās, pamatojoties uz zinātniski un teorētiski – metodiskajiem materiāliem, riteņbraukšanas treneru daudzu desmitu gadu praktiskā trenera darba pieredzes un Latvijas 3.Sporta kongresa pamatnostādnēm.

Veikt pilsonisko audzināšanu :

• sava pagasta, pilsētas veidošana un sakopšana,
• bērnu un jauniešu piederības izjūtas Latvijas valstij un sabiedrības veidošana un nostiprināšana,
• bērnu un jauniešu iniciatīvas un sabiedriskās pašparvāldes atbalstīšana.

Sociāli izstumta, riska grupa, etnisko minoritāšu bērnu un jauniešu integrācija riteņbraukšanas sportā, sabiedrībā.

Bērnu un jauniešu nodarbinātības problēmu risināšana brīvdienās.

Sporta skolu riteņbraukšanas nodaļas kā riteņbraukšanas sporta, sporta izglītības centrs rajonā, pilsētā.

Pamatnosacījumi bērnu sagatavošanai riteņbraukšanas sportam sākuma sagatavošanas grupās ir vispusīga fiziska sagatavotība, apgūstot dažādu sporta veidu pamatus. Mērķtiecīgi jāieinteresē bērni tālākām sportiskām aktivitātēm.

Vispusīgas fiziskas sagatavotības princips ir pamats arī jauniešu sportam, uzkura bāzes sākas padziļināta un specializēta sagatavošana riteņbraukšanas sportam, veselības nostiprināšana un talantīgu jauniešu novirzīšana augstu rezultātu sasniegšanai. Mācību – treniņu darbs jāveic visa gada garumā. Tam jākļūst par daudzu gadu darba cikla sastāvdaļu.

PLĀNOTIE REZULTĀTI

Izaug izglītota, vesela, stipra ar lielām darbaspējām apveltīta jaunā cilvēku paaudze, tiek uzlabota tautas veselība un sekmēta valsts attīstība kopumā.

Ar veselīga riteņbraukšanas sporta palīdzību cilvēka mūžs tiek pagarināts par 10 – 15 gadiem.

Saglabātas nacionālā sporta veida senās tradīcijas un pasaules līmeņa rezultāti – riteņbraucēji, kuri spējīgi cīnīties par Olimpisko spēļu, Eiropas un Psaules Čempionātu medaļām.